Uzmācīgās domas

Jurģa Petera izstāde "Uzmācīgās domas". Par ko nespēj pārstāt domāt ģeneratīvais mākslīgais intelekts (MI)? Izstādes centrā ir māksliniecisks pētījums par vizuālajiem arhetipiem, kas atrodas MI modeļu pamatā, bet par kuru klātbūtni ikdienā tikai nojaušam. Šie arhetipi atspoguļo to, ko sistēma ir "redzējusi" visvairāk un ko tā pārzina vislabāk. Tie ir ne vien estētiski, bet arī kulturāli – vizuālo normu un aizspriedumu nosēdumi, kas ir uzkrājušies treniņa datos. Interaktīvā instalācija sastāv no vairākiem ekrāniem, kas atspoguļo MI sistēmas iekšējo stāvokli dažādos laika posmos. To papildina ierasti slēptā fiziskā infrastruktūra un vadu mudžekļi. Uz grīdas izvietotās, daļēji izjauktās ierīces iezīmē robežu starp sistēmu un skatītāju, atgādinot, ka aiz tā, ko mēs saucam par MI, slēpjas pavisam fiziska infrastruktūra. Atstāta viena, sistēma iegrimst sevī. Tā barojas pati no sevis radītā, klejojot starp saviem iekšējiem stāvokļiem – mirdzošām, abstraktām kompozīcijām, kuras veido smalki šūnu tīklojumi, ritmiskas punktu matricas un kontrastējošs digitālais troksnis. Lai gan šis saturs šķietami nelīdzinās nekam konkrētam, tas iemieso modeļa treniņa datos dominējošās vizuālās struktūras. Tās ir kā domas, pie kurām MI atgriežas vienatnē. Skatītājam tuvojoties, šis stāvoklis tiek izjaukts. Trokšņainos attēlos tik tikko iezīmējas cilvēka siluets, kā vēl neizveidojies tēls vai pusmiega vīzija. Taču sistēma pret klātbūtni ir vienaldzīga, īslaicīgie traucējumi drīz izzūd, atkal atsedzot arhetipus, kas turpina kalpot par neredzamu filtru pasaules un paša skatītāja uztverei. Jurģis Peters ir Helsinkos dzīvojošs jauno mediju mākslinieks un doktorantūras pētnieks Tamperes Universitātē (Somijā), kurš pēta cilvēka un mākslīgā intelekta (MI) savstarpējo sasaisti. Apvienojot izglītību audiovizuālajā mākslā (MA) un datorzinātnēs (MSc), viņš veido interaktīvas instalācijas un ģeneratīvas sistēmas, kas balstītas reāllaika atgriezeniskās saites ciklos. Savā praksē mākslinieks izstrādā pielāgotus MI rīkus, lai kritiski analizētu algoritmisko skatienu, izgaismotu modeļu iekšējos procesus un spekulētu par hibrīdām būtnēm. Viņa darbos tehnoloģiju klātbūtne kļūst par telpu, kurā pētīt jaunas intimitātes formas, atmiņas mainību un mūsdienu mitoloģijas, kas veidojas cilvēka un algoritma nepārtrauktajā savijumā. Izstāde būs apskatāma līdz 2026. gada 18. jūlijam RIXC galerijā, Lenču ielā 2, no trešdienas līdz sestdienai, no plkst. 12.00 līdz plkst. 18.00. Ieeja bezmaksas. Atbalstītāji: Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Mākslas nedēļa (Riga Art Week - RAW)