Dzīvo ar/Domā par

Kaspara Groševa personālizstāde Norises vieta: Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Sporta 2, Rīga Kuratore: Zane Onckule No 2026. gada 30. aprīļa līdz 7. jūnijam mani lielākoties var satikt Kim? Laikmetīgās mākslas centrā Rīgā – kādu laiku te es “dzīvoju un strādāju”. Šī nav izstāde, performance vai akcija, šis ir neliels dzīves uzmetums: kādu laiku mans dzīvoklis ir pieejams īslaicīgai īrei kādu laiku es šeit guļu un staigāju, sēžu internetā un gleznoju kādu laiku es klausos mūziku un spēlēju mūziku kādu laiku es domāju par mākslu un radu mākslu kādu laiku es izstādu mākslas darbus kādu laiku es pārdodu mākslu un apmainos ar mākslu kādu laiku mana dzīves un darbības telpa ir pieejama publiskai apskatei kādu laiku es pieļauju kļūdas kādu laiku es šeit “dzīvoju un strādāju” K. G. "Dzīvo ar/Domā par" darbojas vienlaikus kā māksliniecisks piedāvājums un apstākļu noteikts apziņas stāvoklis: veids, kā noturēt(ies) zināmas uztveres robežās, reizē apšaubot tās izcelsmi un pastāvēšanas kārtību. Kaspara Groševa jaunākajā izstādē Kim?, krietnus trīspadsmit gadus pēc viņa pēdējās personālizstādes institūcijā, skaņa, tēli, attēli, iekārtojums, vēstījums un sociālā iekārta saplūdusi vienotā veselumā, atstājot vien nosacītas mediju formveides aprises. Skatāmais atklājas ne tik daudz kā pabeigtu darbu kopums, bet gan kā situācija, kas paģēr aktīvu paša autora iesaisti un caur to – nemitīgu paveiktā pārskatīšanu, aizstāšanu vai atlikšanu. “Dzīvot ar” un “domāt par” ir savstarpēji savīti uzmanības režīmi. Tie uztur Groševa pieredzi – dzīvojot (ar mākslu) un domājot (par mākslu) – nemitīgā spriegojumā: ilgstošā prakse uzaudzē nozīmes svaru, uzmanība aizplūst un atgriežas, izsīkums vai intensitāte kļūst par paša materiāla daļu, un doma, nereti pārvietojoties šajā laukā bez kāda iepriekšēja aprēķina, piepalīdz radītajam ar nolasāmību un jēgu, vienlaikus vairoties to iegrožot. Šī loģika top taustāma izstādes telpiskajā un procesuālajā uzbūvē, kurā radīšana un rādīšana nav nodalāmas: improvizēts veikals ar T krekliem, zīniem, kasetēm un iespieddarbiem, kas tapuši gan uz vietas, gan citur, sagaida apmeklētājus un viņu brīvos līdzekļus pie ieejas; darbnīcas zona atsedz radošā procesa aizskatuvi un priekšmetu cirkulāciju autora uzmanības hierarhijas skalā; koprades stūris kalpo par vietu, kur klausīties, džemot, iegūt tetovējumu, atjaunot manikīru, neformāli socializēties, caur to saistot privāto un kolektīvo pieredzi; citviet – uzstāšanās vai vēl tikai tās mēģinājumi norit kā viena no izstādes darbības papildu formām kopējo publisko-privāto aktivitāšu spektrā; līdz beigās – no otrreiz izmantotiem materiāliem būvēta guļamzona piesaka atpūtu un atjaunošanos kā neatņemamu daļu mākslinieka vienotajā “funkcionēšanas režīmā”. Šeit tā ar nodomu integrēta plašākā radīšanas laukā. Groševa darbība plešas tālāk par pašu izstādi un ietiecas infrastruktūrās, kuras to uztur, izvērš – neatkarīgas telpas vadīšanā, kūrēšanā, mākslas producēšanā un mūzikas radīšanā. Līdzās šīm, arī šķietami klusāka, klātbūtnē balstīta pedagoģiska loma, mijiedarbojoties ar zināšanu pārnesē ieinteresēto skolu un ne-skolu auditoriju. Ekonomiskie un materiālie apstākļi, kas ieskauj viņa un domumiedru dzīves prakses, nemitīgi par sevi atgādina kā virsslānī, tuvu ādai esošs neatņemams fona troksnis. Tā ietekme nosaka darbības virzības trajektoriju kā tādu iespējamību diapazonu, kas veidojas, no vienas puses, ilgstoša spiediena un, no otras, – pašaprūpes centienu rezultātā. Groševa izmantotie analogie mediji un atvērtība procesualitātei kalpo kā darba rīki, ar kuru palīdzību autors ievieš un uztur ilglaicību, pretestību un berzi citādi uz ātrumu un (at)risinājumu orientētajā tagadnē. Tas ļauj uztverei palēnināties tieši tik daudz, lai tā saglabātu jutīgumu un reaģētspēju iepretim šķietami fiksētajam un neapstrīdamajam. Plašākā nozīmē Groševa praksē taktilitāte, nepilnība, neērtums un daudznozīmība darbojas kā sistēmiski nosacījumi, kas ietekmē to, kā darbi tiek iecerēti un izplatīti, uzturot to nozīmi pastāvīgi svārstīgu un atvērtu arvien jauniem lasījumiem atkarībā no mainīgajiem kontekstiem. Infrastruktūras līmenī “Dzīvo ar/Domā par” novirza uzmanību no apraides mēroga izplatīšanas uz mazākām, intīmām apmaiņas konfigurācijām, kur tuvums kļūst par metodi un attiecības, objekti un darbības ievietojas vienotā laukā, izvēršoties par dzīvu sistēmu, sava veida refleksīvu dzīves straumēšanu. Kaspars Groševs (1983) ir vizuālais un skaņas mākslinieks un kurators no Rīgas. Kopš 2014. gada viņš ir mākslinieku vadītās galerijas “427” līdzdibinātājs un kurators. Darbojas ar eksperimentālo elektronisko mūziku jau kopš 90. gadu beigām, un viņu interesē idejas par mākslas, kuratoriālās, skaņas prakšu procesualitāti un tosavstarpējo robežu šķīdināšanu un izpludināšanu. Groševs ir izstādījies Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgas Mazākajā galerijā, “Noass”, TUR telpā, Kim? Laikmetīgās mākslas centrā, Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā, “Medūzā”, Radvilu pils mākslas muzejā, CAC un Editorial (Viļņā), darkZone (Ņūdžersijā), Harkawik, No Moon un Art in General (Ņujorkā), Futura (Prāgā), BOZAR, Shanaynay (Parīzē) un SIC (Helsinkos). Groševs ir kūrējis dažādas izstādes Garage Gallery un City Surfer Office Prāgā(2022), Skulptur Institut Vīnē (2022), Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (2025, 2020, 2019, 2015), P////AKT Amsterdamā (2020) un Polansky Gallery Brno (2019), kā arī citviet. Kopš 2003. gada viņš veido radio raidījumus radio NABA. 2017. gadā kopā ar Labais Dāma viņš līdzdibināja kasešu izdevniecību No Sex Just Talk. Viņa darbi ir iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, kā arī daudzās privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs. 2020. un 2022. gadā viņš tika nominēts Purvīša balvai. Izstādi atbalsta: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, “Kokmuiža”, Media Port Mākslinieka pateicības: Fulminare Soundsystem, Sarma Emīlija Tukāne, Eliass Zandmanis Kim? Laikmetīgās mākslas centrs un izstādes komanda: Izpilddirektore: Evita Goze Programmas direktore: Zane Onckule Komunikācijas vadītāja: Kristiāna Bērza Pārdošanas direktore: Dārta Purvlīce Izstādes mediatores: Emīlija Austra Lodiņa, Alise Sedleniece, Betija Briede, Linda Šterna, Poļina Gasparoviča Tehniskā komanda: Aldis Bušs, Andris Maračkovskis, Jānis Noviks, Romāns Medvedevs Dizains: Anna Ceipe Latviešu valodas korektūra: Ilze Jansone Angļu valodas korektūra: Will Mawhood